1.jūnijs tuvojas

Šī ir neapmaksāta politiska aģitācija, aģitēju par sevi.

Kas es esmu?

Edgars Baldunčiks. 30 gadi, Vienotības Rīgas kandidātu saraksta 27.nr. Latvietis. Neprecējies, bet pēc 2 mēnešiem mana lieliskā sieviete kļūs par manu sievu. Jurists (Latvijas Universitātē JF iegūts maģistra grāds) ar 8 gadu stāžu valsts pārvaldē. Hokeja fans no sešu gadu vecuma  (jā, tieši kopš sešu, jo visi manas ģimenes vīrieši tālajā 88. gadā bija sajūsmā par to, kā spēlē Artūrs Irbe). Daudziem cilvēkiem patīk stāstīt par savu mērķtiecību, uzņēmību, taču realitātē to pierāda darbi. Jau piecus gadus trenējos pusmaratoniem (skrējieni 3-4 reizes nedēļā 6-12km ) un 8 pusmaratoni jau ir noskrieti. Savukārt pēdējos gados, ir izdevies izpētīt  Latvijas baznīcu grāmatās un  savas mātes Alsungas un Liepājas dzimtu ciltskokus līdz 1731. gadam.

Kāpēc balsot tieši par VIENOTĪBU?

1. Ja vēlies izdarīt izsvērtu izvēli, nevis uz mirkļa emocijām balstītu, apskati pēdējo 5 gadu valsts budžetus 2009. gadā valsts budžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar 2008. samazinājās par 700 miljoniem un nokrita no 4,66 miljardiem latu uz 3,90 miljardiem. Četru gadu laikā Dombrovska valdība valsts ieņēmumus ir palielinājusi līdz 4,52 (2012.gadā) miljardiem. Jā valsts tērē mazāk nekā 2008. gadā, taču valstij ir jāņem piemērs no kaimiņiem igauņiem un beidzot jāsasniedz stāvoklis, kad tā tērē tik pat, cik nopelna.

2.VIENOTĪBA noteikti nav perfekts politiskais spēks, taču atšķirībā no Kalvīšiem, Godmaņiem, Šleseriem un citiem zvēriem, Dombrovskim izdevās apturēt lejupslīdi, un šobrīd Latvijai aug gan budžeta ieņēmumi, gan rūpniecība, gan lauksaimniecība (csb.gov.lv var atrast ļoti plašus materiālus par Latvijas ekonomiku, finansēm un rūpniecību). Pretēji V.Dombrovska īstenotajai politikai, N.Ušakova un A.Amerika pārvaldītā Rīgas pašvaldība izpārdod savus īpašumus un audzē pilsētas budžeta deficītu.

Tādēļ, cienītais lasītāj, neesi dumjš pircējs, kas meklē rozā krāsas mašīnu (vienalga kāda marka, ka tikai rozā), un lasi, izsver argumentus un pieņem argumentētu izvēli, kas vēlāk nav jānožēlo.

Kāpēc vēlēšanu zīmē ievilkt + iepretī kandidātam "Edgars Baldunčiks"?

Bieži kandidāti aicina par sevi balsot, jo viņi ir labi cilvēki, jaunieši, juristi, mākslinieki, sportisti u.t.t.. Šādas vai līdzīgas īpašības ir lielai sabiedrības daļai un nebūtu uzskatāmas par pārliecinošu argumentu brīdī, kad  vēlētājam ir jāizdara sava izvēle vēlēšanās. Izklāstīšu savu viedokli, un, ja tas tev šķiet simpātisks, tad izvēle ir tavās rokās:

1) Atšķirībā no valsts, kam ~1/3 budžeta aiziet tikai sociālām lietām (+ izdevumi skolotāju, mediķu, policistu algām), pašvaldībām ir lielāka iespēja lielākas vai mazākas summas novirzīt pilsētas attīstībai. Ir labi, ka tiek remontēti Spīķeri, Ziemeļblāzma, vai Saktas puķu tirgus (nesaprotu tikai, kāpēc pēdējām bija jātērē miljons), taču man nav skaidrs, kāpēc tas tiek darīts, brīdī, kad joprojām ir diez gan pieklājīgas rindas uz bērnudārziem Rīgā. Vai es varu apsolīt, ka 3.jūnijā (2 dienas pēc vēlēšanām) rindu vairāk nebūs? Visticamāk, nē, taču tai ir jābūt prioritātei, bet lieli daudzmiljonu projekti būtu jāsāk tikai tad, kad ir apmierināta šī rīdzinieku pamatvajadzība.

2) Pilsētas dome daudz runā par veloceliņiem, to izbūvi, piemirstot par kādu svarīgāku lietu. Pabraukt ar velosipēdu jau šobrīd pa Rīgu daudzmaz var, taču ir maz vietu, kur velosipēdu var droši atstāt, lai atnākot atpakaļ, tas vēl tur būtu. Drošas velonovietnes nav miljonu, bet gan gribas jautājums.

3) Arī man nepatīk lieli apkures rēķini, taču to var atrisināt tikai, ja:

1.Atrodam Latvijā naftu vai gāzi lielos apjomos (tā ir utopija);

2.Sākam siltināt mājās arī Rīgā. Jā, jā - pašvaldība to tieši darīt nevar, jo šeit iniciatīva ir jāuzņemas pašiem māju iedzīvotājiem, taču pašvaldībai ir iespēja skaidrot siltināšanas priekšrocības un izdevīgumu, jo citādi cilvēki nevar samaksāt rēķinus, un zaudējumus sāk ciest pašvaldības uzņēmumi, kas ražo un piegādā siltumu. Tiekoties ar vēlētājiem, bieži izskanēja viedoklis: „Mēs jau gribam siltināt, bet mums tur pāris vecas kundzes visu bloķē, jo domā, ka mūs apkrāps!”. Liepājā un Valmierā, kur pašvaldības aktīvi aicina iedzīvotājus siltināt mājas, daļa no siltināto māju iedzīvotājiem ir savus apkures rēķinus samazinājuši uz pusi. Kamēr Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks 4 gados nav nosiltinājis nevienu dzīvojamo māju.

4) Rīga vēlās būt moderna tūrisma pilsēta, tai pašā laikā brīvi pieejams bezvadu internets ir pieejams tikai uz kaut kādiem izredzētiem soliņiem, kaut kādos parkos. Laikā, kad tūristi lepojas ar savām ceļojumu bildēm visdažādākajos sociālajos tīklos, Rīgai vajadzētu spert soli uz priekšu un vismaz vēsturisko centru un pilsētas parkus nodrošināt ar bezmaksas bezvadu internetu.

5) Viena no pašvaldības rūpēm ir arī iedzīvotāju sportiskās aktivitātes. Kā mēs labi redzam, Nordea Rīgas maratons katru pavasari uz skriešanas treniņiem pamudina tūkstošus rīdzinieku. Taču būtu tikai loģiski, ka līdzīgs lielskrējiens būtu arī rudenī, lai pat visslinkākajiem būtu motivācija skriet arī visu vasaru. Manuprāt, ir dīvaini, ka pilsēta tērē miljonus sportam, taču vasaras vakaros atrast brīvu basketbola laukumu daudzās Rīgas apkārtnēs nav iespējams. Arī jaunais nacionālais sporta veids - pludmales volejbols varētu būt pieejamāks Rīgas pilsētas teritorijā.

6) Līdzīgi kā Saeimas deputāti lemj par Manabalss.lv iniciatīvām, būtu vajadzīgs oficiāls iniciatīvu portāls rīdziniekiem. Šobrīd tas gan ir iespējams tikai privātajā portālā Jaunariga.lv.

7) Mēs gandrīz visi esam dzirdējuši par savu vectētiņu leģionāru vai sarkanarmieti. Taču mēs gandrīz neko nezinām par tiem mūsu radiniekiem, kuri 1919. gada novembrī aizstāvēja Rīgu pret Bermonta karaspēku. Starp citu toreiz Rīgu plecu pie pleca ar Latvijas armijas karavīriem aizstāvēja visu tautību rīdzinieki gan latvieši, gan krievi, gan vācieši. Iespējams, es kļūdos, taču par šiem mūsu pilsētas varoņiem mums atgādina tikai viena mākslas filma. Šis varētu būt labs lauciņš, kur patiesi izpausties pašvaldībai.

Ar cieņu,

Edgars