Tie, kas vakar nāca uz arēnu ar domu
redzēt dūru cīņas, bija manāmi pārsteigti, ka spēle noritēja bez īpašiem
asumiem. Tie, kas seko līdz jaunajai KHL sezonai nebija īpaši pārsteigti. Jaunais
„Vitjaz” treneris ir pilnība mainījis komandas spēles stilu. Jā, čehovieši
joprojām spēlē asi, brīžiem pat rupji un negriež ceļu nevienam pretspēlētājam,
taču viņi arī pedantiski strādā aizsardzībā. Protams, zaudējums dūru cīņā kaut
kādam Raitim no Rīgas būtu ievērojami pabojājis jau tā nepārāk spožo jaunā „Vitjaz”
tēlu Čehovā. Arī krietni spēcīgākām komandām par Rīgu ir bijušas problēmas ar „Vitjaz”
aizsardzību. Tehniski to apspēlēt ir diez gan grūti, tam vajag ātru saspēli, ko
„Dinamo” jaunizveidotās maiņas vakar nespēja. Mani īpaši pārsteidza vairākuma izspēle.
Tradicionāli, kad komandai ir 2 vīru pārsvars tā cenšas neaizrauties ar
metieniem no zilās līnijas, bet cenšas izspēlēt labāku pozīciju metienam. Vakar
Rīgas hokejisti spītīgi centās kaut ko izspēlēt spēlējot 5 pret 4. Taču
ieguvuši divu spēlētāju pārsvaru, pēkšņi sāka ļoti aktīvi apšaudīt „Vitjaz”
vārtus no tālās distances.
Vienīgie pamatlaikā gūtie vārti
vēlreiz apliecināja patiesību par komandām, kurām neveicās uzbrukumā. Ja
neizdodas apspēlēt tehniski, apskriet, izskriet un pretinieks ir arī fiziski
pārāks, tad radi burzmu vārtu priekšā un met no tālienes. Varbūt tā bija
sakritība taču „LDz kausā”, kad Rīga meta vidēji 4 ripas katrā spēle, vārtu
priekšā nepārtraukti bija vismaz viens rīdzinieks. Pēdējā laikā dinamietis
vārtu priekšā ir reta parādība. Ar latviešiem raksturīgo stūrgalvīgo, tiek līdz
izmisumam izspēlētā kombinācija, ko līdzjutēji pazīst, kā metiens no Hosas
punkta.
Rīdzinieki apdāvina viesus...
Vislielāko dāvanu „Vitjaz”
hokejistiem pasniedza arēna „Rīga”. Tik slikta ledus kvalitāte Rīgā sen nebija
redzēta, protams, ledus visiem ir vienāds, taču tieši tāpat kā pielijis futbola
laukums ir izdevīgāks mazāk tehniskām komandām arī sliktas kvalitātes ledus
parocīgāks ir ne tik tehniskām komandām.
Rīgas Dinamo un himna...
Ja rīdzinieku mērķis ir parādīt
Latvijas muzikālo daudzveidību, tad himnas izpildītāju daudzveidība ir
saprotama. Latvijas himnai ir 18 oficiāli apstiprināti aranžējumi un vairāki no
tiem ir daudz piemērotāki sporta pasākumi, nekā tie ko mēs dzirdējām pēdējās
divās mājās spēlēs. Ja mēs sākam runāt par himnu, tad gribētos arī pajautāt,
kur tad ir palikusi hokeja līdzjutēju galvaspilsēta? Vēl pirms 5-6 gadiem pirms
un pēc izlases spēlēm himnu dziedāja, ja ne visi, tad noteikti katrs otrais.
Vakar? Varbūt katrs desmitais. Skumīgi...
Aktuālais jautājums...
Citējot kādu Latvijas sporta
žurnālistu gribētu pievērst līdzjutēju uzmanību diviem jautājumiem. Kurš vārtsargs sargās „Dinamo” vārtus un kurš
sēdēs uz „Dinamo” soliņa, ja Telkvists un Jučers svētdien nebūs izveseļojušies?
